Mēs visi esam dzirdējuši par tādiem narkobaroniem kā Pablo Eskobars un viņu daudzmiljonu dolāru vērtajiem uzņēmumiem. Bet kā šīs pagrīdes impērijas darbojās patiesībā? Narkotiku karteļu darbība nav saistīta tikai ar brutālām slepkavībām un narkotiku tirdzniecību, bet arī ar loģistiku, vadību, mārketingu, personālvadību un pat sabiedriskajām attiecībām. BB komanda stāsta, kā karteļu bizness darbojas no ekonomiskā viedokļa un kādus ekonomikas likumus ignorē varas iestādes, kas pirms daudziem gadiem izsludināja karu narkotikām un nespēj tajā uzvarēt.
Tirgus apstākļi un cenu noteikšana
Kokakoka krūms ir krūmains augs, ko to reģionu iedzīvotāji, kuros tas aug, bieži izmanto tradicionālajai medicīnai vai tējas pagatavošanai. Noziedznieki kokas augus augstu vērtē kokaīna hidrohlorīda - ķīmiskās vielas, kas augā darbojas kā "insekticīds", lai pasargātu to no kukaiņu apēstības, - dēļ, taču plaši izplatītas tās narkotiskās īpašības.
Pašas koka lapas nevar izmantot kā narkotisko vielu: kokaīna saturs tajās ir tikai aptuveni 0,2 %. Lai saražotu 1 kilogramu kokaīna, irvajadzīgi 350 līdz 600 kg izžāvētu koka lapu.
Kokakoka audzētāji no karteļiem saņem vidēji nedaudz vairāk nekā dolāru par kilogramu lapu (cenas šeit un tālāk atšķiras atkarībā no karteļiem un reģioniem), t. i., karteļi maksā audzētājiem no455 līdz 780 dolāriempar materiālu 1 kg kokaīna ražošanai.
Tirgus apstākļi un cenu noteikšana
Kokakoka krūms ir krūmains augs, ko to reģionu iedzīvotāji, kuros tas aug, bieži izmanto tradicionālajai medicīnai vai tējas pagatavošanai. Noziedznieki kokas augus augstu vērtē kokaīna hidrohlorīda - ķīmiskās vielas, kas augā darbojas kā "insekticīds", lai pasargātu to no kukaiņu apēstības, - dēļ, taču plaši izplatītas tās narkotiskās īpašības.
Pašas koka lapas nevar izmantot kā narkotisko vielu: kokaīna saturs tajās ir tikai aptuveni 0,2 %. Lai saražotu 1 kilogramu kokaīna, irvajadzīgi 350 līdz 600 kg izžāvētu koka lapu.
Kokakoka audzētāji no karteļiem saņem vidēji nedaudz vairāk nekā dolāru par kilogramu lapu (cenas šeit un tālāk atšķiras atkarībā no karteļiem un reģioniem), t. i., karteļi maksā audzētājiem no455 līdz 780 dolāriempar materiālu 1 kg kokaīna ražošanai.
Kokaīna, tāpat kā citu narkotisko vielu, cenai ceļā pie gala pircēja ir izteikta tendence pieaugt. Saskaņā ar dažādiem ziņojumiem pircēji maksā no 70 000 līdz 120 000 ASV dolāru par vienu kilogramu kokaīna no ielas dīlera Amerikas Savienotajās Valstīs. Ja ņemam vērā, ka ceļā pie pircēja kokaīns parasti tiek atšķaidīts ar dažādām ķimikālijām, lai nopelnītu vēl vairāk, cena pieaug līdz 200 000 dolāru.
Izrādās, ka vidējais uzcenojums kokaīnam ir aptuveni 15 000 %. Par šādu skaitli legālam uzņēmējam nekad nav pat sapņojis.
Protams, ne visa šī summa ir karteļu tīrā peļņa: daļa no tās nonāk izmaksu segšanai, darbaspēka un starpnieku dīleru kabatās. Tajā pašā laikā vidējais Kolumbijas lauksaimnieks nopelna tikai nedaudz vairāk par 2 dolāriem dienā. Kāds ir iemesls šādam uzcenojumam?
Galvenais iemesls ir neveiksmīgais "karš pret narkotikām". ASV prezidents Ričards Niksons 1971. gadā narkotikas nosauca par "galveno cilvēces ienaidnieku" un uzsāka vairāku gadu kampaņu to apkarošanai. Šā "kara" galvenais mērķis bija mēģināt samazināt narkotiku piedāvājumu, iznīcinot plantācijas un medījot dīlerus, kas izrādījās liela kļūda.
Šāda cīņas metode ignorē galveno ekonomisko spēku - pieprasījuma un piedāvājuma likumu.
Narkotikas ir prece ar neelastīgu pieprasījumu. Preces ar neelastīgu pieprasījumu tiks pirktas neatkarīgi no to cenu izmaiņām (piemēram, pirmās nepieciešamības preces vai grūti aizvietojamas preces).
Tā kā narkotikas rada atkarību, tās tiks lietotas, neskatoties uz cenu pieaugumu. Tas rada tā saukto balona efektu (dažkārt to dēvē arī par "tarakāna efektu")- narkotiku ražošanas apspiešana vienā vietā neizbēgami izraisa jaunu ražošanu pat tad, ja cena galalietotājam pieaug, jo pieprasījums pēc narkotikām nesamazinās. Nosaukumā tiek vilkta analoģija ar balonu, uzspiežot uz to, no tā netiek izņemts gaiss, bet tikai pārvietots uz citu vietu.
Izrādās, ka vidējais uzcenojums kokaīnam ir aptuveni 15 000 %. Par šādu skaitli legālam uzņēmējam nekad nav pat sapņojis.
Protams, ne visa šī summa ir karteļu tīrā peļņa: daļa no tās nonāk izmaksu segšanai, darbaspēka un starpnieku dīleru kabatās. Tajā pašā laikā vidējais Kolumbijas lauksaimnieks nopelna tikai nedaudz vairāk par 2 dolāriem dienā. Kāds ir iemesls šādam uzcenojumam?
Galvenais iemesls ir neveiksmīgais "karš pret narkotikām". ASV prezidents Ričards Niksons 1971. gadā narkotikas nosauca par "galveno cilvēces ienaidnieku" un uzsāka vairāku gadu kampaņu to apkarošanai. Šā "kara" galvenais mērķis bija mēģināt samazināt narkotiku piedāvājumu, iznīcinot plantācijas un medījot dīlerus, kas izrādījās liela kļūda.
Šāda cīņas metode ignorē galveno ekonomisko spēku - pieprasījuma un piedāvājuma likumu.
Narkotikas ir prece ar neelastīgu pieprasījumu. Preces ar neelastīgu pieprasījumu tiks pirktas neatkarīgi no to cenu izmaiņām (piemēram, pirmās nepieciešamības preces vai grūti aizvietojamas preces).
Tā kā narkotikas rada atkarību, tās tiks lietotas, neskatoties uz cenu pieaugumu. Tas rada tā saukto balona efektu (dažkārt to dēvē arī par "tarakāna efektu")- narkotiku ražošanas apspiešana vienā vietā neizbēgami izraisa jaunu ražošanu pat tad, ja cena galalietotājam pieaug, jo pieprasījums pēc narkotikām nesamazinās. Nosaukumā tiek vilkta analoģija ar balonu, uzspiežot uz to, no tā netiek izņemts gaiss, bet tikai pārvietots uz citu vietu.
Vēl viens iemesls tik augstiem uzcenojumiem ir tas, ka narkotiku tirgū valda monopsonija. Monopsonija ir tirgus stāvoklis, kurā ir tikai viens pircējs un daudz pārdevēju. Šādos apstākļos pārdevējiem nav izvēles, un viņiem ir jāpārdod preces par monopsonijas (t. i., pircēja) piedāvāto summu.
Ražošanas vietā katrs narkotiku kartelis kontrolē savu teritoriju un visus tajā dzīvojošos lauksaimniekus. Lauksaimniekiem nav iespēju pārdot kokakoku lapas nevienam citam, kā tikai kartelim, ar kuru viņi ir saistīti, tāpēc narkobaroniem ražošanas materiāls ir tik lēts.
Rezultātā visi valdības pasākumi, kuru mērķis ir iznīcināt kokakoku plantācijas, skar tikai privātos lauksaimniekus, nevis narkokarteļus, kas turpina diktēt viņiem savus nosacījumus. Šo problēmu varētu atrisināt, ieviešot konkurējošus pircējus kokas tirgū, bet, tā kā vairumā valstu tā joprojām ir nelegāla, tas nav iespējams.
Cilvēkresursi
Cilvēkresursu vadītāju iecienīts teiciens ir: "Cilvēki ir jebkura uzņēmuma galvenais resurss". Un vārds "jebkurš" nav izvēlēts velti, jo šis princips attiecas pat uz karteļiem. Tiesa, narkobaroniem ar darbiniekiem ir daudz vairāk problēmu nekā parastiem direktoriem.
Pirmā problēma: no kurienes ņemt jaunus darbiniekus, ja nevar vienkārši reklamēties? Ir jāatrod veids, kā slepeni pieņemt darbā, vienlaikus pārliecinoties, ka neviens no viņiem nav slepenais policists vai nodevējs, kas šautu jums mugurā. Toms Veinraits (Tom Wainwright) savā grāmatā "Narekonomika" raksta, ka tāpat kā parastie darba devēji meklē jaunus darbiniekus universitātēs un koledžās, narkotiku baroni rekrutē darbiniekus no cietumiem.
Ražošanas vietā katrs narkotiku kartelis kontrolē savu teritoriju un visus tajā dzīvojošos lauksaimniekus. Lauksaimniekiem nav iespēju pārdot kokakoku lapas nevienam citam, kā tikai kartelim, ar kuru viņi ir saistīti, tāpēc narkobaroniem ražošanas materiāls ir tik lēts.
Rezultātā visi valdības pasākumi, kuru mērķis ir iznīcināt kokakoku plantācijas, skar tikai privātos lauksaimniekus, nevis narkokarteļus, kas turpina diktēt viņiem savus nosacījumus. Šo problēmu varētu atrisināt, ieviešot konkurējošus pircējus kokas tirgū, bet, tā kā vairumā valstu tā joprojām ir nelegāla, tas nav iespējams.
Cilvēkresursi
Cilvēkresursu vadītāju iecienīts teiciens ir: "Cilvēki ir jebkura uzņēmuma galvenais resurss". Un vārds "jebkurš" nav izvēlēts velti, jo šis princips attiecas pat uz karteļiem. Tiesa, narkobaroniem ar darbiniekiem ir daudz vairāk problēmu nekā parastiem direktoriem.
Pirmā problēma: no kurienes ņemt jaunus darbiniekus, ja nevar vienkārši reklamēties? Ir jāatrod veids, kā slepeni pieņemt darbā, vienlaikus pārliecinoties, ka neviens no viņiem nav slepenais policists vai nodevējs, kas šautu jums mugurā. Toms Veinraits (Tom Wainwright) savā grāmatā "Narekonomika" raksta, ka tāpat kā parastie darba devēji meklē jaunus darbiniekus universitātēs un koledžās, narkotiku baroni rekrutē darbiniekus no cietumiem.
Patiesi, cietumi ir karteļu personālvadītāju sapnis. Daudzi cilvēki no tiem iznāk ar kriminālu pieredzi un bieži vien bez mērķa un normālas nodarbinātības iespējām. Tāpēc tieši cietumos karteļu aģenti vervē un apmāca nākamos darbiniekus vēl pirms viņu atbrīvošanas. Meklējot aizsardzību no Latīņamerikas cietumu vardarbīgās vides, ieslodzīto pievienošanās bandai kļūst par racionālu risinājumu.
"Mēs neesam banda - mēs esam arodbiedrība, " - saka karteļa dalībnieks Alehandro Saenss, kurš izcieš sodu Meksikas cietumā.
Tieši cietumā 1974. gadā slavenais narkotiku kontrabandists Džordžs Jangs, sākotnēji arestēts par marihuānas kontrabandu, iepazinās ar karteļa pārstāvi Karlosu Lederu. Šī tikšanās vēlāk mainīja visu narkotiku nozari, faktiski aizsākot lielu kokaīna eksportu uz ASV.
Bet kā jūs varat būt pārliecināts, ka jūsu jaunais darbinieks jūs nepievils vai pat nenodos jūs varas iestādēm? Tieši šo problēmu dēļ karteļu organizatoriskā struktūra sāka tiekties uz brīvās uzņēmējdarbības tīklu. Šādādarba organizācijas formā darbinieki tiek pieņemti darbā vienam vai vairākiem darbiem, viņi neko nezina ne par karteli, ne par saviem kolēģiem un veic vienu konkrētu uzdevumu: pārvadāšanu, preču pārdošanu, naudas pārvedumus.
"Mēs neesam banda - mēs esam arodbiedrība, " - saka karteļa dalībnieks Alehandro Saenss, kurš izcieš sodu Meksikas cietumā.
Tieši cietumā 1974. gadā slavenais narkotiku kontrabandists Džordžs Jangs, sākotnēji arestēts par marihuānas kontrabandu, iepazinās ar karteļa pārstāvi Karlosu Lederu. Šī tikšanās vēlāk mainīja visu narkotiku nozari, faktiski aizsākot lielu kokaīna eksportu uz ASV.
Bet kā jūs varat būt pārliecināts, ka jūsu jaunais darbinieks jūs nepievils vai pat nenodos jūs varas iestādēm? Tieši šo problēmu dēļ karteļu organizatoriskā struktūra sāka tiekties uz brīvās uzņēmējdarbības tīklu. Šādādarba organizācijas formā darbinieki tiek pieņemti darbā vienam vai vairākiem darbiem, viņi neko nezina ne par karteli, ne par saviem kolēģiem un veic vienu konkrētu uzdevumu: pārvadāšanu, preču pārdošanu, naudas pārvedumus.
Šādas uzņēmējdarbības organizācijas piemērs ir kontrabandas uzņēmums, kas 2007. gadā sāka eksportēt kokaīnu uz Angliju un nedēļā nopelnīja vairāk nekā 1 miljonu mārciņu. Skatoties uz šādām summām, šķiet, ka procesu vadīja vairāki desmiti cilvēku, taču Apvienotās Karalistes izlūkdienesti noskaidroja, ka patiesībā uzņēmumā bija tikai divi pastāvīgie darbinieki, bet visi pārējie iesaistītie cilvēki bija ārštata darbinieki. No gada laikā nopratinātajiem 104 narkotiku tirgotājiem tikai viens apgalvoja, ka viņš pieder pie liela narkotiku uzņēmuma ar lielu galveno mītni. Visi pārējie strādāja vai nu vienatnē, vai ar vienu vai dažiem partneriem.
Nozares tendences
Tāpat kā parastiem uzņēmumiem, arī narkotiku karteļiem ir pastāvīgi jāpielāgojas mainīgajai tirgus realitātei. Marihuānas legalizācija 23 ASV štatos un pakāpeniskie legalizācijas soļi pārējos štatos ir padarījuši tās ražošanu karteļiem vienkārši nerentablu. Kāpēc pirkt narkotiku no ielas tirgotāja, ja to var iegādāties aptiekā? Tāpēc narkotiku grupējumi, kas specializējās šajā jomā, sāka meklēt jaunu nišu šajā nozarē.
Marihuānas daudzums, kas 2021. gadā aizturēts uz ASV un Meksikas robežas ,ir samazinājies par gandrīz 300 % salīdzinājumā ar 2020. gadu, kas atspoguļo arī melnā tirgus ražošanas samazināšanos. Tajā pašā laikā fentanila daudzums uz robežas pieauga par vairāk nekā 700 % - tā ir biedējoša tendence.
Tikai no 2022. gada oktobra līdz 2023. gada martam uz ASV un Meksikas robežas tika aizturēti vairāk nekā 6000 kilogramu fentanila - daudzums, kas ir pietiekams, lai nogalinātu visus Amerikas iedzīvotājus.
Nozares tendences
Tāpat kā parastiem uzņēmumiem, arī narkotiku karteļiem ir pastāvīgi jāpielāgojas mainīgajai tirgus realitātei. Marihuānas legalizācija 23 ASV štatos un pakāpeniskie legalizācijas soļi pārējos štatos ir padarījuši tās ražošanu karteļiem vienkārši nerentablu. Kāpēc pirkt narkotiku no ielas tirgotāja, ja to var iegādāties aptiekā? Tāpēc narkotiku grupējumi, kas specializējās šajā jomā, sāka meklēt jaunu nišu šajā nozarē.
Marihuānas daudzums, kas 2021. gadā aizturēts uz ASV un Meksikas robežas ,ir samazinājies par gandrīz 300 % salīdzinājumā ar 2020. gadu, kas atspoguļo arī melnā tirgus ražošanas samazināšanos. Tajā pašā laikā fentanila daudzums uz robežas pieauga par vairāk nekā 700 % - tā ir biedējoša tendence.
Tikai no 2022. gada oktobra līdz 2023. gada martam uz ASV un Meksikas robežas tika aizturēti vairāk nekā 6000 kilogramu fentanila - daudzums, kas ir pietiekams, lai nogalinātu visus Amerikas iedzīvotājus.
Fentanils ir sintētisks opioīds, kura īpašības ir līdzīgas morfijam, bet aptuveni 100 reižu spēcīgāks. Tad kāpēc karteļi ir pievērsušies tieši tam?
. Jebkura ražošanas uzņēmuma mērķis ir samazināt izmaksas, un karteļi nav izņēmums. Lai ražotu kokaīnu vai heroīnu, ir nepieciešamas fermas un lielas laboratorijas, kas prasa lielus ieguldījumus. Fentanila ražošana ir vienkāršāka un lētāka.
Vienas fentanila tabletes izgatavošana karteļiem izmaksā vidēji 10 centus, savukārt mazumtirdzniecības cena pie dīleriem var sasniegt pat 10 dolārus ASV un 60-80 dolāru citās valstīs. Uzcenojums līdz pat 80 000 % nevar nepievilināt ražotājus.
Fentanila pieaugošo popularitāti labi izskaidro "dzelzs aizlieguma likums". Saskaņā ar šo likumu nelegālajiem produktiem ir tendence palielināties. Laika gaitā tie kļūst spēcīgāki, tādējādi tos ir vieglāk kontrabandas ceļā pārvest pāri robežām un pārdot, jo, lai sasniegtu tādu pašu efektu, nepieciešama mazāka vielas deva, ko tiesībaizsardzības iestādēm ir grūtāk atklāt.
Šī parādība pirmo reizi tika dokumentēta Amerikas Savienotajās Valstīs aizlieguma laikā, kad cilvēki sāka pāriet uz stiprākiem alkoholiskajiem dzērieniem. Tas bija arī iemesls, kāpēc karteļi sāka pārorientēties no vieglo narkotiku ražošanas uz ļoti spēcīgu fentanilu.
. Jebkura ražošanas uzņēmuma mērķis ir samazināt izmaksas, un karteļi nav izņēmums. Lai ražotu kokaīnu vai heroīnu, ir nepieciešamas fermas un lielas laboratorijas, kas prasa lielus ieguldījumus. Fentanila ražošana ir vienkāršāka un lētāka.
Vienas fentanila tabletes izgatavošana karteļiem izmaksā vidēji 10 centus, savukārt mazumtirdzniecības cena pie dīleriem var sasniegt pat 10 dolārus ASV un 60-80 dolāru citās valstīs. Uzcenojums līdz pat 80 000 % nevar nepievilināt ražotājus.
Fentanila pieaugošo popularitāti labi izskaidro "dzelzs aizlieguma likums". Saskaņā ar šo likumu nelegālajiem produktiem ir tendence palielināties. Laika gaitā tie kļūst spēcīgāki, tādējādi tos ir vieglāk kontrabandas ceļā pārvest pāri robežām un pārdot, jo, lai sasniegtu tādu pašu efektu, nepieciešama mazāka vielas deva, ko tiesībaizsardzības iestādēm ir grūtāk atklāt.
Šī parādība pirmo reizi tika dokumentēta Amerikas Savienotajās Valstīs aizlieguma laikā, kad cilvēki sāka pāriet uz stiprākiem alkoholiskajiem dzērieniem. Tas bija arī iemesls, kāpēc karteļi sāka pārorientēties no vieglo narkotiku ražošanas uz ļoti spēcīgu fentanilu.
Šā paša iemesla dēļ tas kļūst arvien populārāks arī lietotāju vidū. Svarīga nozīme ir arī lietošanas veidam: atšķirībā no marihuānas vai kokaīna gandrīz viss fentanils ir tablešu veidā. Tomēr daudz svarīgāka ir tā potence, ar kādu tas izraisa atkarību. Fentanils ir aptuveni 50 reižu spēcīgāks par heroīnu, kas nozīmē, ka pat ļoti maza deva var ne tikai izraisīt spēcīgu atkarību ,bet arī būt ārkārtīgi bīstama.
Fentanils tā ražošanas lētuma un potences dēļ bieži tiek atšķaidīts ar citām narkotikām, tāpēc daudzi lietotāji neapzināti pāriet uz to.
Fentanila nelikumīga ražošana un lietošana katru gadu izraisa simtiem tūkstošu nāves gadījumu. Tas jau sen ir apsteidzis visas citas narkotikas pārdozēšanas izraisīto nāves gadījumu skaita ziņā, apsteidzot kokaīnu, heroīnu un metadonu kopā.
Fentanils tā ražošanas lētuma un potences dēļ bieži tiek atšķaidīts ar citām narkotikām, tāpēc daudzi lietotāji neapzināti pāriet uz to.
Fentanila nelikumīga ražošana un lietošana katru gadu izraisa simtiem tūkstošu nāves gadījumu. Tas jau sen ir apsteidzis visas citas narkotikas pārdozēšanas izraisīto nāves gadījumu skaita ziņā, apsteidzot kokaīnu, heroīnu un metadonu kopā.
Fentanila epidēmija ir pilnvērtīga humānā krīze ar nopietnām sekām sabiedrībai. Dažos reģionos, piemēram, Sanfrancisko,tās dēļ katru dienu mirst vairāki desmiti cilvēku.
Iznīcinātās cilvēku dzīvības ir šīs krīzes smagākās sekas, taču tā rada arī ekonomiskas problēmas sabiedrībai. Daži eksperti lēš, ka fentanila izplatība ir atbildīga par vairāk nekā 40 % no visa bezdarba Amerikas Savienotajās Valstīs, radot milzīgus zaudējumus ekonomikai.
Šie bezdarbnieki nav ekonomiski noderīgi sabiedrībai un nemeklē darbu, vienlaikus pieprasot sociālos pabalstus un valsts maksājumus. Ja no narkotikām atkarīgie cilvēki ir nodarbināti, viņi par 50 % biežāk izmanto apmaksātu slimības atvaļinājumu, reti paliek vienā un tajā pašā darbā un daudz biežāk gūst traumas vai iet bojā darba vietā.
Kā "bankrotēt" karteļus?
Vairāk nekā 50 gadu ilgais "karš pret narkotikām" ir pietiekami ilgs laiks, lai izdarītu neapmierinošu secinājumu: tas nav attaisnojis cerības.
Karteļi turpina attīstīties un atrod arvien efektīvākus veidus, kā iekļūt tirgū, un pārdozēšanas izraisīto nāves gadījumu skaits lauž visus rekordus. Tas notiek, neraugoties uz to, ka ASV budžets "karam"iztērēja vairāk nekā 1 triljonu dolāru.
Bet, ja stingra narkotiku piedāvājuma iznīcināšanas politika nav efektīva, vai ir kāds cits veids, kā ar tām cīnīties?
Iznīcinātās cilvēku dzīvības ir šīs krīzes smagākās sekas, taču tā rada arī ekonomiskas problēmas sabiedrībai. Daži eksperti lēš, ka fentanila izplatība ir atbildīga par vairāk nekā 40 % no visa bezdarba Amerikas Savienotajās Valstīs, radot milzīgus zaudējumus ekonomikai.
Šie bezdarbnieki nav ekonomiski noderīgi sabiedrībai un nemeklē darbu, vienlaikus pieprasot sociālos pabalstus un valsts maksājumus. Ja no narkotikām atkarīgie cilvēki ir nodarbināti, viņi par 50 % biežāk izmanto apmaksātu slimības atvaļinājumu, reti paliek vienā un tajā pašā darbā un daudz biežāk gūst traumas vai iet bojā darba vietā.
Kā "bankrotēt" karteļus?
Vairāk nekā 50 gadu ilgais "karš pret narkotikām" ir pietiekami ilgs laiks, lai izdarītu neapmierinošu secinājumu: tas nav attaisnojis cerības.
Karteļi turpina attīstīties un atrod arvien efektīvākus veidus, kā iekļūt tirgū, un pārdozēšanas izraisīto nāves gadījumu skaits lauž visus rekordus. Tas notiek, neraugoties uz to, ka ASV budžets "karam"iztērēja vairāk nekā 1 triljonu dolāru.
Bet, ja stingra narkotiku piedāvājuma iznīcināšanas politika nav efektīva, vai ir kāds cits veids, kā ar tām cīnīties?
Astoņdesmitajos gados Šveicē bija nopietna heroīna krīze, kas izraisīja noziedzības, HIV un nāves gadījumu no pārdozēšanas pieaugumu. Šveices iestādes neizmantoja bargas kontroles metodes, bet ieviesa "četru pīlāru politiku": profilakse, ārstēšana, kaitējuma mazināšana un tikai pēc tam sodi.
Valstī tika atvērti īpaši izplatīšanas punkti, kuros smagi atkarīgie no narkotikām saņem augstas kvalitātes narkotikas, sterilas adatas un injekcijas ārstu uzraudzībā. Sociālie darbinieki palīdz viņiem atrast mājokli un risināt citas problēmas. Vairāk nekā divas trešdaļas no visiem narkomāniem atrod jaunu darbu: viņiem vairs nav jāuztraucas par devas atrašanu un viņi var pievērsties ierastajam ikdienas darbam.
Pateicoties četru pīlāru politikai Šveicē, kopš 20. gadsimta beigām to cilvēku skaits, kas pirmo reizi pamēģina narkotikas, gadā irsamazinājies par 82 %, ar HIV inficēto skaits irsamazinājies septiņas reizes, betnāves gadījumu skaits no pārdozēšanas ir samazinājies trīs reizes.
Tādējādi ir maigāki veidi, kā cīnīties, nepalielinot noziedzību un netērējot triljonus dolāru, lai sasniegtu nesasniedzamu mērķi. Pēc gadu desmitiem neefektīvu narkotiku kara veidu ir pienācis laiks optimizēt globālo narkotiku apkarošanas politiku. Pirmais solis var būt informētības palielināšana par problēmu. Uzziniet vairāk par fentanila krīzi, kas jau ir izvērsusies, šeit.
Valstī tika atvērti īpaši izplatīšanas punkti, kuros smagi atkarīgie no narkotikām saņem augstas kvalitātes narkotikas, sterilas adatas un injekcijas ārstu uzraudzībā. Sociālie darbinieki palīdz viņiem atrast mājokli un risināt citas problēmas. Vairāk nekā divas trešdaļas no visiem narkomāniem atrod jaunu darbu: viņiem vairs nav jāuztraucas par devas atrašanu un viņi var pievērsties ierastajam ikdienas darbam.
Pateicoties četru pīlāru politikai Šveicē, kopš 20. gadsimta beigām to cilvēku skaits, kas pirmo reizi pamēģina narkotikas, gadā irsamazinājies par 82 %, ar HIV inficēto skaits irsamazinājies septiņas reizes, betnāves gadījumu skaits no pārdozēšanas ir samazinājies trīs reizes.
Tādējādi ir maigāki veidi, kā cīnīties, nepalielinot noziedzību un netērējot triljonus dolāru, lai sasniegtu nesasniedzamu mērķi. Pēc gadu desmitiem neefektīvu narkotiku kara veidu ir pienācis laiks optimizēt globālo narkotiku apkarošanas politiku. Pirmais solis var būt informētības palielināšana par problēmu. Uzziniet vairāk par fentanila krīzi, kas jau ir izvērsusies, šeit.