- Joined
- Jun 24, 2021
- Messages
- 1,645
- Solutions
- 2
- Reaction score
- 1,757
- Points
- 113
- Deals
- 666
SSAI un benzodiazepīnu trankvilizatori
Selektīvie serotonīna atpakaļsaistes inhibitori (SSAI) ir medikamentu grupa, ko galvenokārt lieto depresijas, trauksmes un citu garastāvokļa traucējumu ārstēšanai. Tie darbojas, mainot serotonīna, neirotransmitera, līmeni smadzenēs.
Serotonīns ir ķīmisks vēstnesis (neiromediators), kam ir būtiska nozīme garastāvokļa, emociju, miega un apetītes regulēšanā. Tas veidojas neironos un izdalās sinaptiskā plaisā - telpā starp neironiem. Pēc atbrīvošanas serotonīns saistās ar receptoriem uz uztvērēja neirona (postsinaptiskā neirona), lai pārraidītu signālu. Pēc tam, kad serotonīns ir nodevis savu vēstījumu, to parasti atkal uzsūc neirons, kas to izlaidis (presinaptiskais neirons), procesā, ko sauc par atpakaļsaistīšanu. Šis atpakaļsaistes process ir veids, kā smadzenes regulē serotonīna līmeni.
SSAI kavē serotonīna atpakaļsaistīšanu, bloķējot serotonīna transportieri (SERT) - olbaltumvielu, kas atbild par serotonīna pārvietošanu atpakaļ presinaptiskajā neironā. Bloķējot SERT, SSAI palielina sinaptiskā šķelmē pieejamā serotonīna daudzumu, pastiprinot tā iedarbību uz postsinaptiskiem receptoriem. Tiek uzskatīts, ka šī serotonīna aktivitātes palielināšanās veicina depresijas un trauksmes simptomu mazināšanos.
Šeit ir daži piemēri par plaši izplatītiem SSAI un to tipiskajiem lietošanas veidiem:
- Fluoksetīns (Prozac): Lieto smagu depresīvu traucējumu, obsesīvi kompulsīvu traucējumu (OKT) un nervozas bulīmijas ārstēšanai.
- Sertralīns (Zoloft): Bieži tiek parakstīts depresijas, trauksmes traucējumu, PTSS un OKT ārstēšanai.
- Citaloprams (Celexa): Lieto depresijas un dažkārt arī trauksmes ārstēšanai.
- Escitaloprams (Lexapro): Selektīvāka citaloprāma forma, ko bieži lieto depresijas un ģeneralizētu trauksmes traucējumu ārstēšanai.
- Paroksetīns (Paxil): Izrakstīts depresijas, trauksmes traucējumu, OKT un PTSS ārstēšanai.
Benzodiazepīni ir zāļu grupa, kas pazīstama kā trankvilizatori, kurus plaši lieto tādu slimību ārstēšanai kā trauksme, bezmiegs, krampji un muskuļu spazmas. Tos dažkārt lieto arī kā premedikamentus medicīniskām procedūrām to nomierinošās iedarbības dēļ. Benzodiazepīni darbojas, pastiprinot neiromediatora gamma-aminosviestskābes (GABA) iedarbību smadzenēs, kam ir nomācoša ietekme uz centrālo nervu sistēmu (CNS).
GABA ir galvenais inhibējošais neiromediators smadzenēs, kas nozīmē, ka tas samazina neironu aktivitāti, izraisot nomierinošu efektu. Kad GABA saistās ar saviem receptoriem neironos, parasti tiek atvērti hlorīdu kanāli, kas ļauj hlorīdu joniem iekļūt neironā. Šī hlorīda jonu pieplūde samazina neirona uzliesmošanas iespēju, tādējādi samazinot neironu uzbudināmību un veicinot relaksāciju un nomierināšanos.
Benzodiazepīni pastiprina GABA iedarbību, saistoties ar īpašu vietu GABA-A receptorā, kas ir smadzeņu receptoru veids, kurš ir jutīgs pret GABA. Šī saistīšanās palielina GABA efektivitāti šajā receptorā, kas vēl vairāk pastiprina hlorīda jonu ieplūdi neironā. Pastiprinātā nomācošā iedarbība izraisa vispārēju nomierinošu iedarbību uz CNS.
Rezultātā rodas dažādi efekti, kas var ietvert sedāciju, muskuļu relaksāciju, samazinātu trauksmi un pretkrampju darbību. Šīs iedarbības pakāpe ir atkarīga no konkrētā lietotā benzodiazepīna, devas un zāļu darbības ilguma.
Dažādi benzodiazepīni atšķiras pēc to iedarbības stipruma, sākuma ātruma un darbības ilguma. Šeit ir daži piemēri:
- Diazepāms (Valiums): Lieto trauksmes traucējumu, muskuļu spazmu, krampju un alkohola atcelšanas gadījumos. Tam ir salīdzinoši ilgs pussabrukšanas periods, tāpēc tas ir noderīgs ilgstošas iedarbības nodrošināšanai.
- Lorazepāms (Ativāns): Bieži tiek izrakstīts stipras trauksmes gadījumā un kā premedikācija medicīniskām procedūrām, jo tā iedarbība ir salīdzinoši ātra un ilgums vidējs.
- Alprazolāms (Xanax): Bieži tiek lietots trauksmes un panikas traucējumu ārstēšanai, ar ātru darbības sākumu, bet īsāku darbības ilgumu.
- Klonazepāms (Klonopīns): Galvenokārt tiek lietots krampju lēkmju un panikas traucējumu ārstēšanai, un tam ir ilgs darbības ilgums.
- Midazolāms (Versed): Izmanto galvenokārt kā pirmsoperācijas sedatīvu līdzekli, jo tā iedarbības sākums ir ātrs un iedarbības ilgums īss.
SSAI un benzodiazepīna trankvilizatoru kombinēšana var radīt dažādas iespējamās sekas.
- Pastiprināta terapeitiskā iedarbība: Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc kombinē SSAI un benzodiazepīnus, ir iespēja nekavējoties mazināt trauksmes simptomus. SSAI parasti ir nepieciešamas vairākas nedēļas, lai sasniegtu pilnu efektivitāti, tāpēc benzodiazepīni šajā periodā var nodrošināt ātru trauksmes mazināšanu. Benzodiazepīni var arī palīdzēt mazināt sākotnējo trauksmes pieaugumu, kas dažiem pacientiem rodas, sākot lietot SSAI.
- Pastiprinātas sedācijas un kognitīvo funkciju traucējumu risks: Gan SSAI, gan benzodiazepīni var izraisīt sedāciju, un to kombinācija var pastiprināt šo efektu, izraisot pārmērīgu miegainību, motorisko funkciju traucējumus un kognitīvo spēju samazināšanos. Tas īpaši attiecas uz darbībām, kurām nepieciešama modrība, piemēram, transportlīdzekļa vadīšanu. Ilgstoša benzodiazepīnu lietošana, īpaši kombinācijā ar SSAI, var veicināt arī kognitīvo spēju pasliktināšanos.
- Iespējamā ietekme uz sirds un asinsvadu sistēmu: Nesenie pētījumi liecina, ka SSAI un benzodiazepīnu kombinācija, īpaši grūtniecības laikā, var palielināt iedzimtu kroplību, tostarp sirds un asinsvadu sistēmas defektu, risku. Tomēr citos pētījumos konstatēts, ka šī kombinācija būtiski nepalielina risku, salīdzinot ar SSAI vai benzodiazepīniem atsevišķi.
- Ietekme uz garīgo veselību: Lai gan SSAI laika gaitā var uzlabot garastāvokli un mazināt trauksmi, benzodiazepīni, īpaši ilgstošas lietošanas gadījumā, var veicināt trauksmes pasliktināšanos, depresijas simptomus vai pat izraisīt paradoksālas reakcijas, piemēram, pastiprinātu uzbudinājumu. Šī ietekme ir izteiktāka personām, kas ir nosliece uz vielu lietošanas traucējumiem.
- Zāļu mijiedarbība: SSAI var ietekmēt benzodiazepīnu metabolismu, inhibējot citohroma P450 enzīmus, kas var izraisīt benzodiazepīnu līmeņa paaugstināšanos un ilgstošu iedarbību. Tas var pastiprināt tādas blakusparādības kā sedācija un elpošanas nomākums.
Mēs neesam sastapušies ar apstiprinātiem datiem par akūtiem un letāliem stāvokļiem, kas saistīti ar šo kombināciju. To var lietot medicīniskiem nolūkiem, un tās ietekme galvenokārt ir saistīta ar ilgstošu lietošanu. Tajā pašā laikā nav pazīmju, kas liecinātu par vērtīgu pozitīvu rekreācijas efektu, kas varētu nosegt šīs kombinācijas radītos riskus.
Ņemot vērā šos apsvērumus, mēs stingri iesakām jēgpilni izturēties pret šo kombināciju.
Last edited by a moderator: