Fenibuts un benzodiazepīnu trankvilizatori
Fenibuts ir centrālās nervu sistēmas nomācošs līdzeklis un neiromediatora gamma-aminosviestskābes (GABA) atvasinājums, kam ir būtiska loma nervu darbības nomākšanā. Atdarinot GABA iedarbību, fenibuts saistās ar GABA-B receptoriem, kas piedalās nervu uzbudināmības mazināšanā un smadzeņu nomierināšanā. Tas izraisa tā galveno iedarbību - mazina trauksmi, veicina relaksāciju un, lietojot lielākas devas, izraisa sedāciju.
Tiek uzskatīts, ka fenibuts iedarbojas ne tikai uz GABA-B receptoriem, bet arī uz dopamīnu - neiromediatoru, kas saistīts ar garastāvokli, motivāciju un baudu. Tiek uzskatīts, ka fenibuts palielina dopamīna izdalīšanos, veicinot labsajūtu un, iespējams, uzlabojot garastāvokli. Šis dopamīna modulējošais efekts ir viens no iemesliem, kāpēc daži cilvēki pēc fenibuta lietošanas izjūt eiforiju vai prāta skaidrības sajūtu.
Savienojumam ir arī vāja afinitāte pret GABA-A receptoriem, taču tā mijiedarbība ar tiem ir minimāla salīdzinājumā ar GABA-B receptoriem. Uz GABA-A receptoriem parasti mērķē tādas zāles kā benzodiazepīni, kam ir spēcīgāka nomierinoša un muskuļus atslābinoša iedarbība.
Benzodiazepīnu trankvilizatori darbojas, pastiprinot gamma-aminosviestskābes (GABA), galvenā inhibējošā neirotransmitera smadzenēs, aktivitāti. Kad GABA saistās ar tās receptoriem, tā izraisa hlorīda jonu pieplūdumu neironos, tādējādi samazinot to uzliesmošanas iespējamību un mazinot smadzeņu darbību. Benzodiazepīni saistās ar īpašu GABA-A receptoru vietu, pastiprinot GABA dabisko iedarbību. Tas palielina hlorīdu jonu kanālu atvēršanās biežumu, izraisot lielāku neironu aktivitātes nomākumu.
Šī pastiprinātā GABA-ergiskā iedarbība rada vairākus terapeitiskus rezultātus, piemēram, mazāku trauksmi, muskuļu relaksāciju, sedāciju un pretkrampju darbību. Kopējais rezultāts ir centrālās nervu sistēmas nomierināšana, tāpēc benzodiazepīnus lieto trauksmes traucējumu, bezmiega, muskuļu spazmu un krampju ārstēšanai. Dažus lieto arī anestēzijā, lai pirms operācijām izraisītu atslābumu.
- Bieži lietots benzodiazepīns ir diazepāms, pazīstams arī kā Valium. Diazepāmu lieto trauksmes, muskuļu spazmu un krampju ārstēšanai, un dažkārt to izraksta alkohola atcelšanas gadījumā. Tas iedarbojas salīdzinoši ātri un tam ir ilgs pussabrukšanas periods, tāpēc tas ir noderīgs situācijās, kad nepieciešama ilgstoša nomierināšana vai sedācija.
- Vēl viens piemērs ir alprazolāms, kas pazīstams ar zīmolu Xanax. To galvenokārt lieto trauksmes un panikas traucējumu ārstēšanai, un salīdzinājumā ar diazepāmu tam ir īsāks darbības laiks. Alprazolāms ir pazīstams ar salīdzinoši ātru iedarbības sākumu, kas padara to efektīvu akūtas trauksmes vai panikas lēkmju gadījumā, taču tā ātras iedarbības dēļ pastāv arī lielāks atkarības un ļaunprātīgas lietošanas risks.
- Lorazepāms jeb ativāns ir vēl viens benzodiazepīns, ko bieži lieto sedatīvo un anksiolītisko īpašību dēļ. To bieži lieto slimnīcās, jo tas spēj kontrolēt uzbudinājumu, kā arī akūtu krampju un alkohola atcelšanas simptomu ārstēšanā. Lorazepamam ir mērenāks darbības ilgums salīdzinājumā ar diazepāmu, bet tas ir ļoti spēcīgs.
Fenibuta un benzodiazu kombinācijai var būt nozīmīga un potenciāli bīstama ietekme. Abas šīs vielas pastiprina GABA aktivitāti, bet tās ir vērstas pret nedaudz atšķirīgiem receptoru apakštipiem. Fenibuts galvenokārt iedarbojas uz GABA-B receptoriem ar nelielu ietekmi uz GABA-A receptoriem, savukārt benzodiazepīni galvenokārt iedarbojas uz GABA-A receptoriem. Tas rada pārklājošos efektus, piemēram, sedāciju, muskuļu relaksāciju un trauksmes mazināšanu, bet arī pastiprina ar centrālās nervu sistēmas (CNS) nomākumu saistītos riskus.
- Kombinēta šo vielu lietošana palielina pārmērīgas CNS nomākšanas risku, kas var izpausties kā ārkārtēja sedācija, apjukums un kognitīvo un motorisko funkciju traucējumi. Lietotāji var izjust pārmērīgu miegainību, grūtības noturēties nomodā un koordinācijas problēmas, kas palielina nelaimes gadījumu, piemēram, kritienu vai mehānisko transportlīdzekļu avāriju risku. Šī pastiprinātā nomierinošā iedarbība var traucēt spriestspēju, palēnināt reakcijas ātrumu un izraisīt atmiņas problēmas, vēl vairāk palielinot šīs kombinācijas bīstamību.
- Elpošanas nomākums ir viens no nopietnākajiem riskiem, kas saistīts ar fenibuta un benzodiazepīnu kombinēšanu. Abas zāles var nomākt elpošanas ierosmi, īpaši lielākās devās vai neaizsargātiem cilvēkiem, piemēram, ar jau esošiem elpošanas traucējumiem. Lietojot kopā, šī ietekme var pastiprināties, izraisot seklāku vai palēninātu elpošanu, kas var izraisīt dzīvībai bīstamu skābekļa trūkumu (hipoksiju) vai pat nāvi, īpaši pārdozēšanas gadījumos.
- Kombinācija rada arī augstu pārdozēšanas risku. Pārdozēšanas simptomi var būt dziļa miegainība, samaņas zudums, elpošanas mazspēja, koma un nāve. Tā kā abas vielas var izraisīt aizkavēšanos, sasniedzot maksimālo koncentrāciju asinīs, cilvēki neapzināti var lietot vairāk, palielinot pārdozēšanas iespējamību.
- Šo vielu lietošana kopā var arī neparedzami ietekmēt garastāvokli un izziņas spējas. Fenibuta iedarbība uz dopamīnu kopā ar benzodiazepīnu GABA-ergisko iedarbību var izraisīt garastāvokļa svārstības, aizkaitināmību un izpildfunkciju traucējumus. Daži lietotāji var izjust pastiprinātu eiforiju vai garastāvokļa uzlabošanos, bet, narkotikām izzūdot, tā var ātri pāriet depresijā vai trauksmē, izraisot bīstamu lietošanas ciklu.
- Turklāt šo narkotiku kombinēšana ir īpaši riskanta, ja tās tiek lietotas kopā ar alkoholu vai citiem CNS nomācošiem līdzekļiem. Alkohols, tāpat kā fenibuts un benzodiazepīni, arī pastiprina GABA aktivitāti un var vēl vairāk palielināt elpošanas nomākuma, pārdozēšanas un nāves risku.
Runājot par jaunākajiem datiem, aizvien biežāk tiek ziņots par personām, kas cieš no smagām blaknēm, kombinējot Fenibutu ar benzodiazepīniem, īpaši tiešsaistes kopienās, kur lietotāji apspriež pašārstēšanos trauksmes vai bezmiega gadījumā. Arī neatliekamās palīdzības nodaļās veiktie gadījumu pētījumi liecina par pieaugošu ar šo kombināciju saistītu uzņemšanas gadījumu skaitu, kas bieži saistīti ar elpošanas traucējumiem, samaņas zudumu vai pārdozēšanu. Ņemot vērā abu vielu pieejamību, risks kļūst arvien plašāk apzināts, taču oficiālajā zinātniskajā literatūrā joprojām ir maz datu tieši par šo kombināciju.
Jāsecina, ka fenibuta un benzodiazepīna trankvilizatoru kombinācija ievērojami pastiprina CNS nomākuma iedarbību, izraisot tādus riskus kā galēja sedācija, elpošanas nomākums, izziņas traucējumi, palielināts pārdozēšanas risks, fiziska atkarība un bīstami atcelšanas simptomi. Tajā pašā laikā nav pazīmju, kas liecinātu par vērtīgu pozitīvu rekreatīvo ietekmi, kas varētu nosegt šīs kombinācijas radītos riskus.
Ņemot vērā visu, mēs iesakām izvairīties no šīs kombinācijas lietošanas jebkādos apstākļos.
Last edited by a moderator: