LSD Injectable opiates Orange Diskusija: LSD un injicējamie opiāti

HEISENBERG

Administrator
ADMIN
Joined
Jun 24, 2021
Messages
1,654
Solutions
2
Reaction score
1,771
Points
113
Deals
666
LSD un injicējamie opiāti

LSD (lizergīnskābes dietilamīds) iedarbojas, mijiedarbojoties ar smadzeņu neirotransmiteru sistēmām, galvenokārt serotonīna sistēmu. Serotonīns jeb 5-hidroksitriptamīns (5-HT) ir iesaistīts garastāvokļa, uztveres un izziņas regulēšanā. LSD iedarbība ir īpaši vērsta uz 5-HT2A receptoru, serotonīna receptoru apakštipu, kas lielā koncentrācijā atrodams smadzeņu garozā un citos smadzeņu reģionos, kuri ir saistīti ar maņu uztveri un augstākā līmeņa domāšanu.

Kad LSD nonāk smadzenēs, tas saistās ar 5-HT2A receptoriem un aktivizē tos. Šī aktivizācija nevis vienkārši imitē serotonīna parasto iedarbību, bet gan sarežģītā veidā izjauc parastos signalizācijas ceļus. Rezultātā būtiski mainās uztvere, domāšana un emocijas. Šos traucējumus var izprast vairākos galvenajos aspektos:

1. Jutekliskā apstrāde un uztvere: 5-HT2A receptori ir ļoti aktīvi iesaistīti sensorās informācijas apstrādē, jo īpaši tādās jomās kā redzes garozas un dzirdes centri. Kad LSD saistās ar šiem receptoriem, tas maina to, kā tiek interpretēta sensorā informācija. Tas izraisa spilgtus redzes izkropļojumus vai halucinācijas, izmainītu dzirdes pieredzi un telpas un laika uztveres maiņu.

2. Pastiprināta garozas uzbudinājums: LSD stimulē glutamāta, kas ir galvenais smadzeņu uzbudinošais neirotransmiters, izdalīšanos. Tas izraisa pastiprinātu garozas aktivitāti, jo īpaši zonās, kas saistītas ar vizuālo un sensorās informācijas apstrādi. Smadzenes kļūst hiperaktīvas attiecībā uz to, kā tās apstrādā stimulus. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc lietotāji bieži ziņo par pastiprinātu izpratni vai detaļu palielināšanu.

3. Izmainīta savienojamība starp smadzeņu reģioniem: LSD veicina pastiprinātu saziņu starp smadzeņu reģioniem, kas parasti tik tieši nesadarbojas. Pētījumi, kuros izmantota funkcionālā magnētiskā rezonanse (fMRI), liecina, ka LSD pieredzes laikā parasti nošķirti smadzeņu tīkli sāk brīvāk mijiedarboties. Piemēram, redzes garoza var vairāk sazināties ar noklusējuma režīma tīklu (DMN), kas ir iesaistīts pašreferējošā domāšanā un ego. Tas varētu izskaidrot, kāpēc lietotāji bieži piedzīvo ego izzušanas sajūtu, kad robežas starp sevi un ārējo pasauli šķiet izplūdušas, radot vienotības vai vienotības sajūtu ar apkārtējo pasauli.

4. Ietekme uz noklusējuma režīma tīklu (DMN): DMN ir smadzeņu reģionu kopums, kas ir aktīvs tad, kad mēs neesam koncentrējušies uz ārpasauli, piemēram, sapņošanas, introspekcijas un pašrefleksijas laikā. LSD traucē DMN normālu darbību, kas, domājams, veicina ego izšķīšanas vai pašidentitātes zaudēšanas pieredzi. Lietotāji bieži ziņo, ka jūtas tā, it kā būtu pārkāpuši savu sevis izjūtu, izjūtot saikni ar visu apkārtējo.

5. Dopamīna un noradrenalīna aktivitāte: Lai gan LSD primāro iedarbību izraisa serotonīns, tas mijiedarbojas arī ar dopamīna un noradrenalīna receptoriem. Dopamīns ir iesaistīts smadzeņu atalgojuma un baudas ceļos, bet norepinefrīns ietekmē uzbudinājumu un modrību. Šīs mijiedarbības var izskaidrot daļu no LSD stimulējošās un eiforizējošās iedarbības, kā arī paaugstināto emocionālo intensitāti un enerģijas līmeni ceļojuma laikā.


Injicējamie opiāti, piemēram, heroīns, morfijs un fentanils, iedarbojas, mijiedarbojoties ar smadzeņu opioīdu receptoriem, kas ir daļa no organisma dabiskās sāpju un atlīdzības sistēmas. Šie receptori ir izvietoti visā centrālajā nervu sistēmā, un tos parasti aktivizē endorfīni - organisma dabiskās sāpes remdējošās ķīmiskās vielas. Injicējot opiātus, smadzenes un organismu pārpludina spēcīgi sintētiski vai dabiski savienojumi, kas saistās ar šiem opioīdu receptoriem, izraisot virkni fizioloģisku un psiholoģisku efektu.

Kad opiāti nonāk smadzenēs, tie šķērso hematoencefalisko barjeru un galvenokārt saistās ar mu-opioīdu receptoriem. Šie receptori ir koncentrēti smadzeņu zonās, kas regulē sāpes, atlīdzību un emocionālo reakciju, piemēram, smadzeņu stumbrā, limbiskajā sistēmā un muguras smadzenēs. Saistoties ar šiem receptoriem, opiāti kavē sāpju signālu pārraidi, izraisot analgētisku (sāpes remdējošu) iedarbību. Tāpēc injicējamos opiātus medicīniski lieto spēcīgu sāpju mazināšanai, piemēram, morfiju, ko bieži lieto slimnīcās akūtu sāpju gadījumā pēc operācijas vai traumas.

Opiāti ne tikai mazina sāpes, bet arī izraisa liela dopamīna daudzuma izdalīšanos smadzeņu atalgojuma ķēdēs, jo īpaši aklajā kodolā. Dopamīns ir neiromediators, kas saistīts ar baudu un atalgojumu, un šis dopamīna pieplūdums rada spēcīgu eiforijas un labsajūtas sajūtu.

Katram opiātam ir nedaudz atšķirīgs profils. Piemēram, heroīns pēc nokļūšanas smadzenēs ātri pārvēršas morfīnā, bet, tā kā tas ātrāk šķērso hematoencefalisko barjeru, iedarbība, salīdzinot ar citiem opiātiem, ir jūtama intensīvāk un nekavējoties. Savukārt fentanils ir daudz spēcīgāks par heroīnu vai morfiju - aptuveni 50 līdz 100 reižu spēcīgāks par morfiju. Pat neliels fentanila daudzums var izraisīt dziļu sāpju remdēšanu un eiforiju, taču tas arī rada daudz lielāku pārdozēšanas risku, jo nomāc smadzeņu spēju regulēt elpošanu.


LSD un injicējamo opiātu kombinācija rada plašu sarežģītu un potenciāli bīstamu efektu klāstu.

Viens būtisks risks ir elpošanas nomākums. Opiāti nomāc elpošanu, iedarbojoties uz smadzeņu stumbru, un lielas devas vai spēcīgi opioīdi, piemēram, fentanils, var izraisīt letālu elpošanas mazspēju. Lai gan LSD tieši neietekmē elpošanu, tas var izkropļot uztveri un spriestspēju, potenciāli maskējot brīdinājuma pazīmes par gaidāmo pārdozēšanu. Persona, kas atrodas abu vielu ietekmē, var neatpazīt vai nereaģēt uz opiātu izraisīto bīstamo sedācijas līmeni, tādējādi pārdozēšanas iespējamība ir daudz lielāka.

Turklāt, tā kā LSD var izraisīt hiperaktivitāti vai nemieru, tas var paradoksālā kārtā uz laiku maskēt opiātu sedatīvo iedarbību, radot maldīgu drošības sajūtu pirms pēkšņas pārdozēšanas.

Psiholoģiskā ziņā LSD halucinogēnās īpašības var būtiski ietekmēt garastāvokli un domāšanu. Kombinācijā ar opiātiem intensīvā opiātu izraisītā eiforija var izraisīt pastiprinātu emocionālu vai pat garīgu pārdzīvojumu. Tomēr pastāv arī emocionālās disregulācijas risks, kad LSD disociatīvā vai halucinācijas ietekme apvienojas ar opiātu izraisīto nejutīgumu, radot ārkārtējas emocionālas svārstības vai apjukumu. Lietotāji var justies atrauti no realitātes, piedzīvot biedējošas ilūzijas, pastiprinot trauksmi un paniku.

Turklāt vairāku vielu lietošana, iesaistot šīs narkotikas, ir saistīta ar augstāku ilgtermiņa garīgās veselības problēmu risku. Hroniskiem lietotājiem var attīstīties halucinogēnu izraisīti uztveres traucējumi (HPPD) vai noturīga psihoze, ko var pasliktināt ar opiātu lietošanu saistītie psihiskie abstinences simptomi.

Tādējādi LSD kombinēšana ar injicējamiem opiātiem pastiprina abu narkotiku bīstamību, radot neprognozējamu halucinogēnu pārmērīgas stimulācijas un opioīdu izraisītas sedācijas maisījumu, kas krasi palielina pārdozēšanas, garīgās veselības krīžu un ilgtermiņa smadzeņu funkciju bojājumu risku.

Mēs neesam saskārušies ar apstiprinātiem datiem par akūtiem un letāliem stāvokļiem, kas saistīti ar šo kombināciju. Tajā pašā laikā nav pazīmju, kas liecinātu par vērtīgiem pozitīviem rekreācijas efektiem, kas varētu nosegt šīs kombinācijas radītos riskus.

🟠 Ņemot vērā iepriekš minēto, mēs iesakām šo kombināciju lietot ļoti piesardzīgi.
 
Last edited by a moderator:
Top